Ētika un trauksmes celšana

Ar šī gada 1. maiju stājas spēkā Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par savā darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.

Ikviens  var celt trauksmi, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem:
– iekšējo (pats savā darba vietā par tajā novērtajiem pārkāpumiem)
– vēršanos kompetentajā institūcijā (iestādē, kas ir atbildīga par attiecīgā jautājuma risināšanu)
– ārējo (kontaktpunkts - Valsts kanceleja).

Atbilstoši 01.05.2019. Trauksmes celšanas likumā noteiktajam, kā arī saskaņā ar 17.04.2019. apstiprinātajām Valsts kancelejas “Labās prakses vadlīnijām iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei”, ir izstrādāta jauna VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kvalitātes vadības sistēmas kārtība -  “VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iekšējā trauksmes celšanas kārtība”, kas paredz VNĪ iekšējo kārtību trauksmes celšanai, kā arī nodrošina trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību, ja trauksme par pārkāpumiem tiek celta sabiedrības interesēs.

Informācija par VNĪ iekšējās trauksmes celšanas sistēmu pieejama šeit.

Izvēloties vērsties VNĪ, lai informētu par tā kompetencē esošajiem jautājumiem, trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt VNĪ Ētikas komisijā personīgi, sūtot vēstuli, kas adresēta VNĪ Ētikas komisijai, norādot, ka tā satur ierobežotas pieejamības informāciju (to var darīt arī anonīmi), vai e-pastu – vni.lvetika (to var darīt arī anonīmi), aizpildot Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu šeit.