VNĪ: Pabeigta Ekonomikas ministrijas ēkas Brīvības ielā 55 fasādes un jumta atjaunošana

Ekspluatācijā ar 5. martu pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.  Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Atjaunošanas darbus veica personu apvienība SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia”. Kopējie ieguldījumi projektā ir 1,91 miljoni eiro (ar PVN), kur lielākā daļa (1,85 milj. eiro) finansējuma segti no UNESCO Pasaules kultūras mantojuma projekta programmas ““Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana” līdzekļiem, bet mazākā daļa (60,5 tūkstoši eiro)  no VNĪ atsavināšanas ieņēmumiem. Drošības stiprināšanai un lai mazinātu neērtības ēkā strādājošajiem, atjaunošanas darbi tika veikti secīgi, sākot ar fasādes atjaunošanu ielas pusē. Paralēli tika veikta fasādes apmetuma un krāsojuma atjaunošana iekšpagalmos, vienlaikus veicot arī esošo koka logu un durvju restaurāciju ielas puses fasādē, jumta atjaunošanu un citus darbus. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pie vienas no ēkas ieejām uzstādīts pacēlājs.

“Pateicamies VNĪ par paveikto darbu, nenoliedzami ēka kļuvusi vizuāli daudz pievilcīgāka, novērstas iepriekš konstatētās fasādes problēmas un ievērojami uzlaboti ēkas energoefektivitātes rādītāji, restaurējot koka logus un durvis. Rezultātā ēka kļuvusi drošāka gan ikvienam garāmgājējam, gan ēkā strādājošajiem ministrijas un atsevišķu mūsu iestāžu darbiniekiem,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Paralēli ēkas Brīvības ielā 55, Rīgā atjaunošanai, šobrīd sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem tiek izskatītas iespējas Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu centralizācijai vienā nekustamajā īpašumā, tādejādi nodrošinot optimizētu telpu izvietojumu, mūsdienām atbilstošus darba apstākļus un efektīvāku līdzekļu izlietojumu ilgtermiņā. Publiski ziņots, ka saskaņā ar 2018. g. 14. augustā pieņemto konceptuālo lēmumu par Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu pārcelšanos uz vienotu ēku, šim mērķim tika virzīta ēka Elizabetes  ielā 2, taču saistībā ar valdības lēmumu šajā vietā attīstīt ideju par Nacionālo koncertzāli,  EM tālākai centralizācijai nepieciešams meklēt citu alternatīvu. 

 “Joprojām aktuāls jautājums ir ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izvietošana vienā ēkā, kas nodrošinātu resursu ietaupījumu ilgtermiņā un mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi. Ēkas Brīvības ielā 55 fasāde atjaunota, tālāk nepieciešama iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu un iekštelpu atjaunošana. Ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā 2019. gadā ieteikta veco konstrukcijās iebūvēto ūdens sistēmas cauruļvadu nomaiņa, kas iespējama, tikai darbiniekiem atbrīvojot visu ēku. Mūsdienu prasībām atbilstošas darba vides radīšanai nepieciešams lietderīgs un saimniecisks telpu plānojums, atbrīvojoties no “kabinetu” sistēmas,” norāda E. Valantis.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 55, ir celta 1900. gadā pēc Vilhelma Neimaņa projekta, to cēlusi Rīgas namu būves akciju sabiedrība, un tā ir pirmā daudzstāvu mūra celtne šajā rajonā. Ēkai ir raksturīga jūgendstila pamatideja, un tā celta kā īres nams. Fasāde veidota romantizētās neorenesanses formās, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices. Pēdējie ievērojamākie remontdarbi ēkā Brīvības ielā 55 veikti deviņdesmito gadu sākumā, kad logiem Brīvības ielā 55 tika veikta daļēja nomaiņa, kur, veicot logu maiņu, tika veidotas kopijas pēc orģināla. Laikā no 1992. – 1993. gadam, veicot logu nomaiņas projektu, tika no jauna arī veidotas un daļēji restaurētas iekšējos logos esošās vitrāžas. Šos darbus veikuši vitrāžu eksperti – Aigars Roziņš, Vallija Graudiņa un Viesturs Bērziņš.

Pērn VNĪ pabeigusi arī citus, kopumā 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. VNĪ vadībā atjaunotas fasādes virknei sabiedriski nozīmīgu ēku – Farmācijas muzejam, Vēstures un kuģniecības muzejam, izstāžu zālei “Arsenāls”, valsts prezidenta Jūrmalas rezidencei, Ekonomikas ministrijai, “Tiesībsarga” birojam, Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Daugavpilī un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolai.

Kapitālsabiedrība šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.