Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve

Valsts robežapsardzības efektivitātes celšana, nodrošinot situācijai atbilstošus robežapsardzības apstākļus, ir uzskatāma par valsts drošības interešu aizsardzību, novēršot iespējamu valsts apdraudējumu, proti, nekontrolētu migrantu plūsmas pieaugumu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas. Lai nodrošinātu efektīvu robežapsardzības funkciju, kā tas paredzēts Ārējās sauszemes robežas izbūves infrastruktūras izbūves likumā un tā anotācijā, ir jāizbūvē atbilstoša infrastruktūra. Ārējas sauszemes robežas infrastruktūras izbūves projektā paredzēts izbūvēt augstas drošības žogu, patruļtakas, patruļlaipas, pontonus robežezeru šķērsošanai, tuneli dzelzceļa sliežu šķērsošanai u.c.  Projektā kopumā tiek izbūvēta Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā.

VNĪ vadībā veiktajā robežžoga izbūvē gar publiskajām upēm uz Latvijas – Baltkrievijas robežas patlaban paveikti 47 % jeb gandrīz puse darbu. No kopējā robežas garuma gar publiskajām upēm aptuveni 32,5 km garumā patlaban izbūvēti aptuveni 15,13 km robežžoga. Žoga izbūvi šajos posmos ir plānots pabeigt līdz šā gada jūlija beigām, bet pārējās infrastruktūras elementu izbūvi tajos – līdz 2024. gada beigām.

Latvijas – Baltkrievijas robežas sauszemes posmos (112 km), kur žoga izbūve tika pabeigta pērnā gada nogalē, šobrīd 1. kārtas darbu daļās turpinās pārējo infrastruktūras elementu izbūves darbi: izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas aptuveni 18,07 km garumā (no aptuveni 57 km), laipu patruļtakas aptuveni 4,85 km (no aptuveni 25,6 km) un pontonu patruļtakas aptuveni 1,6 km (no aptuveni 1,75 km). Darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Robežas infrastruktūras izbūves uz Latvijas – Baltkrievijas robežas pirmās un otrās kārtas kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN).

Trešajā jeb Daugavas infrastruktūras izbūves kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās projektēšanas darbi sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un aptuveni 16,7 km garās patruļtakas izveidei. Patlaban notiek pirmā torņa būvprojekta saskaņošana un sagatavošanās priekšdarbi. Būvdarbus pirmā sakaru torņa un pievedceļa pie tā izbūvei plānots uzsākt jau aprīļa beigās. Piecu sakaru torņu un pievedceļu pie tiem izbūvi plānots pabeigt līdz šā gada nogalei, sestā - 2025. gada pirmajā pusē.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Sakaru torņu un pievedceļu pie tiem būvniecībai VNĪ piešķirts finansējums apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Šim mērķim ir piesaistīti ES fondu līdzekļi, īstenojot Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu Nr. NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)”.

Savukārt Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves ceturtā vai pēdējā kārtā VNĪ izsludinātajā cenu aptaujā rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvei ap  Riču ezeru izvēlēts būvuzņēmējs VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, ar kuru plānots slēgt līgumu par projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības nodrošināšanu par  3 880 568,79 eiro ar PVN. Iecerētie rokādes ceļi ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā. Darbu izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas. Plānots, ka rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru noslēgsies 2025. gadā. 

Ar īpašu likumu 2021. gada nogalē VNĪ tika nodots robežas infrastruktūras izbūves process, uzdodot VNĪ vadīt, īstenot un organizēt Latvijas ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.

Austrumu robežas izbūves īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Lai risinātu drošu dzīvnieku pārvietošanos, 2022.gadā tika veikts pētījums, kura rezultātā tapa dzīvnieku pārvietošanās ceļu karte un dzīvnieku pāreju risinājums, kuru izstrādāja LVMZI "Silava". Tas ir būtisks priekšnoteikums būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei un saskaņošanai. 

Būvprojekta risinājumi tika pielāgoti katrai konkrētai teritorijai un faktiskajiem dabas apstākļiem - purviem, kraujām, applūstošajām teritorijām, ezeru šķērsojumiem. Svarīgi infrastruktūru pielāgot tā, lai tā būtu gan ilgtspējīga, gan arī ekonomiski pamatota. 

Investīcijas (EUR):
1. un 2. kārta kopā - 102,7 miljoni eiro (ar PVN), 3.kārta – 3,6 miljoni eiro (ar PVN), 4. kārta – 3, 88 miljoni eiro ar PVN

Garums (km):
Kopgarums: 173 km