Rīgas pils vecajā daļā (Kastelā) veikta vērienīga izpēte un nākamgad paredzēts uzsākt būvdarbus

25.01.2019

Rīgas pils vecajā daļā (Kastelā) veikta pils dienvidu spārna izpēte, pagrabstāvā uzsākta arheoloģiskā izpēte, kas norisināsies līdz jūnijam, kā arī Nacionālajā kultūras mantojuma padomē saskaņotas izmaiņas principiālajiem risinājumiem Horna bastiona atjaunošanas būvprojektā, ietverot tajā atsegtās XIII – XIX gs. arheoloģiskās vērtības, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.  

“Rīgas pils atjaunošana ir profesionāli pareizi virzīta uz priekšu. Ir izdarīts viss, kas bijis iespējams esošā finansējuma ietvaros. Ir metodiski veikta izpēte un projektēšana, tā ļaujot apkopot informāciju par to, cik sarežģīts komplekss ir viduslaiku arhitektūras piemineklis Rīgas pils. Labi organizēts darbs noved pie rezultāta, kad tiek atklāts tas, kas ir vērtīgs, konservēts tas, kas varētu iet bojā,” secina Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis.  

Kopā ar restaurācijas speciālistiem no Itālijas Gvido Drusi vadībā tika veikta arī pils dienvidu spārna izpēte. Tomogrāfiskā 3D skenēšana biezajā ārsienā gātes pusē atklāja pazeminātu blīvumu, iespējams, caurumu, kas izveidojies no vēsturiskajām kāpnēm, kas reiz vedušas no ielas uz kapelu 2. stāvā. Tas izskaidro plaisu rašanos šajā zonā un fasādes izvērsumu uz āru.  

“No vienas puses, plaisa sienā, protams, nav nekas labs, bet no otras – tagad ir skaidrs, kādu iemeslu dēļ tā ir izveidojusies un kā šo problēmu risināt, kā arī kā šī pētniecības metode strādā Rīgas pils konstrukciju izpētē,” secina “Rīgas pils Kastelas projekta” galvenais arhitekts Reinis Liepiņš no biroja “Sudraba arhitektūra”.  

Modernās izpētes rezultātus zināšanai pieņēma arī Rīgas pils atjaunošanas padome. Savukārt Neimanis atzīst, ka ekspertīzes secinājumi ļaus precīzāk saplānot Kastelas daļā veicamos izpētes darbus. Patlaban tiek gatavoti iepirkumi šogad veicamajai inženiertehniskajai izpētei un vēsturiskā uzslāņojuma noņemšanai, kā arī 3D skanēšanai un 3D vizualizācijas izstrādei. Vienlaikus visā atjaunojamā pils daļā tiek veikts plaisu monitorings.  

Savukārt Daugavas gātes pusē situāciju nopietnu padara nepabeigtā lietus ūdens kanalizācijas sistēma, tādēļ, lai nodrošinātu pils pagraba sienu ventilāciju, būtu jāatsedz pamati – bijušais 1.stāvs, līdzīgi kā tas ir paveikts pie Doma baznīcas. Iespējamais risinājums patlaban tiek pārrunāts ar Rīgas pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, taču vēl būs jādomā par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, atklāj Neimanis.  

Kā ziņots iepriekš, pērn tika pieņemts lēmums sadalīt Kastelas daļas rekonstrukciju vairākos posmos, jo šādi ir iespējams saglabāt atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus turpināt pils atjaunošanas darbus.  

23.janvārī Rīgas pils atjaunošanas padome akceptēja rekonstrukcijas I kārtā paveicamos darbus atvēlētā budžeta – piecu miljonu eiro - apjomā. Saskaņā ar tiem plānots, ka I kārtas būvdarbi sāksies 2020.gadā, bet vēl šogad tiks veikta sarežģīto konstrukciju pastiprināšana, sienu un grīdu demontāža. Vēl jāsaskaņo izmaiņas visā lielajā būvprojektā, kā arī jāatrod vislabākais inženiertehniskais risinājums notekūdeņu kanalizācijai Daugavas gātes pusē. 

Atjaunotās kapelas un remtera telpas būs publikai apskatāmas jau 2023.gadā, vēl pirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās vēsturiskajās telpās.   

Tāpat Rīgas pils atjaunošanas padomē ir sākuši darbu divi jauni locekļi. Kultūras ministrijas (KM) muzeju nodaļas vadītāja Jāņa Garjāna vietā padomē darbosies KM investīciju un projektu nodaļas vadītājs Juris Šumeiko, savukārt mūžībā aizgājušā Latvijas Amatniecības kameras (LAK) pārstāvja J.Muižnieka vietā darbosies LAK Daiļkrāsotāju un polihromijas restauratoru biedrības vadītāja Sandra Priežčiekure. 

VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700 ēkām 1,2 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. 

 

Papildu informācija medijiem: 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” 

Korporatīvās komunikācijas daļa 

E-pasts: vni.lvkomunikacija