Tetera nama pārdošanu varētu atsākt novembra beigās

Ņemot vērā nama Brīvības ielā 61, Rīgā pašreizējā lietotāja – Latvijas Okupācijas muzeja uzsāktos izpētes darbus saistībā ar vēsturiskajiem atradumiem ēkā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Tetera nama pārdošanu plāno atsākt ne agrāk kā novembra beigās, informē VNĪ Nomas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, nākamajā izsoles cena samazināta likuma noteiktajā ietvarā par 15%. Tās sākuma cena –  2 760 550 eiro. Izsoles solis – 5000 eiro. Informācija par izsoli un tās nosacījumiem tiks publicēta www.vni.lv

Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 vēsturiskās ēkas platības izmanto Latvijas Okupācijas muzejs, ēkas pirmajā un pagraba stāvos izvietota ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā. Lai nodrošinātu to, ka pēc nekustamā īpašuma iegādes vēsturiski nozīmīgās muzeja telpas paliek sabiedrībai pieejamas, muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada beigām nostiprinātas zemesgrāmatā un tās jaunajam ēkas īpašniekam būs saistošas un muzeja ekspozīciju plānots saglabāt. Pārējai ēkas daļai 8000 m2 platībā, kuras sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām, tiktu dotas jaunas iespējas attīstībai. Interese par Tetera nama iegādi saglabājas un VNĪ turpina pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem par iespējamajiem nama tālākajiem attīstības plāniem.

Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams, VNĪ pērn rīkoja vairākas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Nomas izsoļu gaitā secināts, ka privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nav saimnieciski pievilcīga, jo termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu, tādēļ pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ pieņēma lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam.

Atbilstoši VNĪ stratēģijai uzņēmums veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, izvērtējot visus riskus un ieguvumus, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu, tas tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā - publiskās izsoles ceļā, iegūtos līdzekļus novirzot valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir vienīgais veids kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.