VNĪ: Elizabetes 2 īpašums būtu attīstāms gan valsts iestāžu centralizācijai, gan koncertzāles būvei atbilstoši valdības lēmumam

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ieskatā uzņēmuma pārvaldībā esošos īpašumus Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 būtu lietderīgi apvienot un attīstīt kopā – tā var būt gan laba vieta ministriju centralizācijai, gan nacionālas nozīmes kultūras objekta – nacionālās koncertzāles būvei, ja tādu lēmumu pieņem valdība,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Līdz šim saskaņā ar iepriekšējās valdības konceptuālo lēmumu VNĪ strādāja pie plāna par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizāciju – izvietošanu vienuviet ēkā Elizabetes ielā 2, tomēr divu gadu laikā projekts nevirzījās – ir neskaidrība attīstības projekta īstenošanas nepieciešamību, mainoties ministriem saņēmām indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana nav uzsākta. Publiski izskanējis, ka nododot nekustamo īpašumu Elizabetes ielā 2, Rīgā, akustiskās koncertzāles celtniecībai, Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu izvietošanai tiks meklēts cits risinājums.

 “Ēka Elizabetes ielā 2 teju 15 tūkstošu kvadrātmetru platībā ir modernisma perioda arhitektūras paraugs. Arhitektūras ziņā ļoti līdzīga ēka atrodas Briselē un tajā strādā Eiropas komisija. Konstruktīvi ēka Elizabetes ielā 2 ir tehniski apmierinošā stāvoklī un tā šobrīd tiek izmantota vairāku organizāciju vajadzībām. VNĪ to uztur darba kārtībā līdz lēmumam par ēkas tālāko likteni. Protams, ēkas attīstīšanai atbilstoši mūsdienu prasībām būtu nepieciešami ieguldījumi,” piebilst R. Griškevičs.

Īpašumi Elizabetes ielā 2 (16 734 m²) un Kronvalda bulvārī 6 (1840m2) kopā veido attīstāmo platību 1,85 ha apjomā.

“Valdības pieņemtie lēmumi VNĪ ir saistoši un mēs tos respektējam. VNĪ ir gatavi sadarbībā ar Kultūras ministriju īstenot šo projektu un veikt nepieciešamās darbības, lai pārskatāmā nākotnē Latvijas sabiedrība iegūtu augsta līmeņa būvi – būvniecības, arhitektūras un kultūras paraugu, kas kļūs par magnētu gan vietējiem, gan starptautiskajam tūrismam un stiprinās Rīgas kā Baltijas reģiona kultūras metropoles tēlu. Vienlaikus projekta īstenošana iekļautos COVID-2019 krīzes seku mazināšanas aktivitātes, stiprinot ekonomiku un aktivizējot būvniecības nozari,” norāda R. Griškevičs.

Ja valdība pieņem lēmumu ēku nojaukt, VNĪ veiks izpēti un izstrādās darbu veikšanas projektu, ievērojot drošības pasākumus un izvēloties konkrētajai situācijai un apkārtējai apbūvei piemērotāko darbu veikšanas risinājumu. Būvprojekta izstrādei, ekspertīzei, demontāžas plānošanai, projektēšanai un tās veikšanai nepieciešami līdzekļi aptuveni 2,9 miljoni eiro apmērā. Minētie darbi tiks veikti pusotra gada laikā. Veicamo darbību nodrošināšanai Kultūras ministrija plāno novirzīt finansējumu, kurš plānots kultūras infrastruktūras investīcijām saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija sēdē atbalstīto informatīvo ziņojumu „Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai”. Finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai konkrētajā novietnē tiks veikta.

 

Nacionālās koncertzāles attīstībai izvēlētie nekustamie īpašumi Rīgā Elizabetes ielā 2, Rīgā un Kronvalda bulvārī 6, Rīgā ir VNĪ pamatkapitāla īpašumi. Ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu demontāžas un turpmākās attīstības scenārijos plānots izmantot valsts budžeta līdzekļus, nepieciešams veikt pamatkapitāla izmaiņas, minētos nekustamo īpašumus izslēdzot no VNĪ pamatkapitāla un aizstājot ar citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu ieguldīšanu VNĪ pamatkapitālā.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.