Leļļu teātri gaida lielākas pārmaiņas kā plānots – papildus energoefektivitātes projektam ēkai stiprinās pamatus un konstrukcijas

Pamatojoties uz ēkā veiktajiem padziļinātas izpētes rezultātiem, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paplašinās plānoto atjaunošanas darbu apjomu Leļļu teātrim Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 16/18. Pirms siltinājuma izbūves tiks papildus stiprinātas ēkas nesošās konstrukcijas un pamati, tādejādi nodrošinot uzsāktā energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros sasniedzamo rezultātu ilgtspēju un novēršot ēkas konstrukciju bojājumus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus energoefektivitātes projektu īstenošanai vienpadsmit Latvijas sabiedrībai nozīmīgās ēkās, tostarp arī Leļļu teātrī. “Darbu ietvaros tiks uzlabots ēkas tehniskais un vizuālais stāvoklis, veicot iekštelpu nesošo konstrukciju pastiprināšanu, jumta konstrukciju pārbūvi, siltināšanas un fasādes atjaunošanas darbi, kā rezultātā mazajiem apmeklētājiem būs pozitīvas sajūtas pēc katra teātra apmeklējuma. Vienlaikus ēkai par 69 procentiem samazināsies izdevumi par maksājumiem apkurei, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem,” atklāj R. Griškevičs.

Uzsākto projektēšanas darbu gaitā radās aizdomas par ēkas konstrukciju tehnisko stāvokli, kura izvērtēšanai ar vizuālu apsekošanu vien nepietika, tādēļ pirms projektēšanas pabeigšanas, gada sākumā tika veikta ēkas padziļināta izpēte. Rezultāti tās apstiprināja – ēkas nesošo konstrukciju nolietojums pārsniedz 40% un tika atzīts kā neapmierinošs, kā arī konstatēti bojājumi ēkas starpstāvu pārseguma nesošajās  konstrukcijās, tādēļ nolemts atsevišķu telpu ekspluatāciju pārtraukt.

“Esam apņēmušies turpināt ēkas atjaunošanu, tādēļ kopīgi ar Kultūras ministriju pieņemts lēmums palielināt ieguldījumus ēkā, kas ļautu veikt pilnībā visus nepieciešamos darbus, lai teātris savu darbību ēkā 2023. gadā varētu atsākt mūsdienīgos, komfortablos un drošos apstākļos. Kamēr ēkā norisināsies pamatu un konstrukciju stiprināšana un tālākie ēkas atjaunošanas būvdarbi, teātris atradīsies pagaidu telpās,” norāda R. Griškevičs.

Šobrīd turpinās darbs pie projektēšanas risinājumiem. Leļļu teātra atjaunošanas projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2022. gada nogalei. Projektēšanas darbus veic  – SIA “Arhitektu birojs Krasts”. Kopējais projekta budžets – 840 596 eiro (85% - ERAF, 15% - valsts līdzfinansējums) Radušos papildu izmaksu segšanai plānots piesaistīt valsts budžeta līdzekļus no kultūras nozarei paredzētajiem pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.

Pēc arhitekta Ernesta Poles projekta ­­1911. gadā celtā nelielā divstāvu ēka piedzīvojusi dažādus laikus un īpašniekus – šeit atradies kino, aptieka, grāmatu spiestuve un zīmogu darbnīca, kafejnīca un vairākas tirgotavas. Kopš 1944. gada te darbojās Latvijas Leļļu teātris.

Ar ERAF fonda atbalstu VNĪ šobrīd īstenošanā ir energoefektivitātes 10 projekti ar kopējo attīstāmo platību 84 651 m2.. Četri no tiem šobrīd tiek īstenoti teātros: Dailes teātrī, Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Leļļu teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiek uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Pēc darbu pabeigšanas līdz 2022. gada nogalei personāls un ēku apmeklētāji iegūs ērtāku un patīkamāku vidi, kā arī būtiski samazināsies izdevumi par komunālajiem maksājumiem, ietaupītos līdzekļus novirzot citiem mērķiem. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku, kura saņēma kļuva par konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018" laureāti, iegūstot 1. vietu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018".

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.