Top Pulka ielas krātuves – unikāla un moderna būve

Ēkai pamatakmeni ielika 2016. gadā, rit celtniecības 3. gads. Cik sarežģīts ir šis celtniecības objekts?

Apzinoties to, ka mēs īstenojam visai Latvijas sabiedrībai nozīmīgu nacionālo vērtību mājvietu – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LVMM) un Rīgas Kino muzeja krājumu glabātuvi, šis noteikti ir viens no sarežģītākajiem, bet vienlaikus arī interesantākajiem šā brīža VNĪ projektiem. Jo ēkā ir jānodrošina gan piemēroti apstākļi mākslas un vēsturisko vērtību uzglabāšanai, gan tai ir jābūt atvērtai un pieejamai sabiedrībai – būs izstādes, lasītavas – tas dos iespēju intelektuāli un kulturāli bagātināt sabiedrību.

Visām pusēm veiksmīgi sadarbojoties, esam tikuši līdz šim pacilājošajam brīdim – ir pabeigts nozīmīgs būvniecības posms un varam visi kopā ar galvenajiem ēku kompleksa saimniekiem – četriem muzejiem – svinēt spāru svētkus. Redzam, ka komplekss ir ieguvis kopējo veidolu, taču liels darbs vēl priekšā, lai jau nākamā gada rudenī uz šo kompleksu varētu pārvest mūsu nacionālos dārgumus.

Minēts, ka ēka būs moderna un unikāla Baltijas mērogā. Kurus aspektus gribat izcelt kā modernus, bet kurus – kā unikālus? Ēkā glabāsies četru muzeju krājums, būs arī telpas restaurācijai, darbiniekiem un apmeklētājiem. Vai katram muzejam ir savas telpu tehniskās vajadzības, vai tomēr vairāk vai mazāk tās tiek būvētas pēc vienota principa?

Muzeju krātuvju kompleksa projekts vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru platībā ir unikāla celtne – Eiropas mērogā un Baltijā šādas celtnes, ņemot vērā tās paredzamo funkcionalitāti, apjomu un arhitektoniskos risinājumus, nav. Šis ir unikāls koncepts tādēļ, ka muzeja krātuves ir atdalītas no muzeju atrašanās vietas – pastāvīgās ekspozīcijas. Savukārt muzeju krājumi glabāsies modernā kompleksā atbilstošos apstākļos un ar ērtu piekļuvi sabiedrībai.

Jaunā ēka būs liels ieguvums muzejiem, jo tā projektēta, ņemot vērā aktuālās prasības, kādas ir muzejiem – fondu glabātājiem. Šajā vērienīgajā kompleksā nacionālas nozīmes vērtības un vēstures liecības glabāsies īpaši piemērotos apstākļos – būs atbilstoši projektētas un aprīkotas restaurācijas darbnīcas un krātuvju telpas ar mikroklimata kontroli un krājumu uzglabāšanas aprīkojumu atbilstoši katra muzeja vajadzībām.

Kaut arī muzeju krātuvju kompleksā arhitektūras un inženiertehniskie risinājumi tiek būvēti pēc vienota principa, katram muzejam ir sava specifika, piemēram, Kino muzejam ir nepieciešamas saldētavas – aukstajā telpā tiks glabātas kinofilmas, krāsu fotogrāfijas un fotogrāfiju negatīvi, kam šobrīd nav nodrošināti atbilstoši glabāšanas apstākļi. Savukārt Nacionālajam Mākslas muzejam nepieciešami izbīdāmie sieti, kur iekārt gleznas, kā arī augsti telpu griesti lielizmēra mākslas priekšmetiem u.c.

Tiks palielināta muzeju krājuma pieejamība un izmantošana. Šeit ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt muzeju krājumus, kas ikdienā nav pieejami. Tas sekmēs sabiedrības interesi par muzejiem un mūsu nacionālajām vērtībām kopumā. Interesanti, ka muzejos apskatei tiek izlikti tikai 5% no krājumiem, kā tas ir arī citviet pasaulē.

Muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (apm. 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai krājuma uzglabāšanai. LNMM uz jauno muzeju krātuvi pārvietos Latvijas 20. gs. otrās puses un 21. gs. mākslas kolekciju, ārzemju mākslas kolekciju. Apmeklētājiem apskatei tiks piedāvāta arī antīkās tēlniecības mācību ekspozīcija.

Esam redzējuši dažas celtnes vizualizācijas. Vai variet, lūdzu, raksturot ēku – cik stāvu, cik telpu, kādas ērtības būs darbiniekiem, bet kādas – apmeklētājiem?

Kopumā ap 200 muzeju darbiniekiem šī būs pastāvīgā darba vieta. Piemēram, kompleksā strādās lielākā daļa Rakstniecības un mūzikas muzeja darbinieku (65). No Nacionālā vēstures muzeja uz krātuvēm pārcelsies 100 darbinieki – Restaurācijas departamenta speciālisti, kuri šobrīd strādā Vecpilsētas ielā 7, kā arī muzeja administrācija un speciālisti, kuri patlaban strādā Lāčplēša ielā 106.

Ēkai ir trīs stāvi, bet atsevišķās ēkas daļās stāvi ir divos līmeņos. Ēka konstruktīvi ir sadalīta trīs lielos muzeju blokos: RMM, LNVM, LVMM. Savukārt Rīgas Kino muzeja telpas ir integrētas RMM blokā. Atsevišķi ir izdalīta ēkas publiskā ieejas daļa, kura būs brīvi pieejama apmeklētājiem. Publiskajā daļā arī atradīsies muzeju lasītavas un nelielas ekspozīcijas, kā arī citas telpas.

Muzeju darbiniekiem būs nodrošinātas visas kvalitatīva darba veikšanai nepieciešamās prasības, kā arī atbilstošs tehniskais aprīkojums, mūsdienīgi darba apstākļi un drošības risinājumi.

Kādas īpašas tehnoloģijas paredzētas drošības un klimata kontroles jomā? Kurš tās uzturēs pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā? Vai kādam no muzejiem būs atklātā krājuma telpas? Ko tas paģērē drošības ziņā?

Vērienīgais muzeju krātuvju komplekss ir veidots kā vienots arhitektonisks risinājums, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas. Vienlaikus ēkā katram muzejam paredzēta sava, no citiem muzejiem neatkarīga zona – krātuves, darba, restaurācijas, darbnīcu, noliktavu, koplietošanas un apmeklētāju telpas. Savukārt visiem muzejiem kopīgā telpa būs galvenā ieejas zona kompleksa centrā, kas paredzēta gan muzeju krātuvju darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Plašajā trīs stāvu ēkā tiks izbūvētas apjomīgas, muzeju krātuvēm drošas dzelzsbetona konstrukcijas. Lai nodrošinātu krājumu glabāšanai nepieciešamo telpu funkcionalitāti, temperatūru un stabilu mikroklimatu, ēkā tiks izbūvēta sienu apkures sistēma, projektam atbilstoša ventilācijas un kondicionēšanas sistēma, arī vadības automatizācijas sistēma inženierkomunikāciju darbības monitoringam un kontrolei, apjomīgākā gāzes dzēšanas sistēma, kāda Latvijā līdz šim nav vēl nekur citur uzstādīta, aprīkojumam pielāgoti inženierkomunikāciju tīkli, un katram muzejam būs pasažieru un kravas lifti, kā arī krājumu ugunsdrošības sistēmas.

Šajā objektā īpaša vērība tiek pievērsta ne tikai ugunsdrošības aspektiem, bet arī ilgtspējīgu konstrukciju un materiālu izstrādei un izmantošanai. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā par šo telpu uzturēšanu turpinās rūpēties VNĪ.

Līdz ar priecīgajiem Spāru svētkiem klajā nāca ziņa, ka projekts sadārdzinājies un ēkas nodošana ekspluatācijā arī pārcelta no pavasara uz gada otro pusi. Kuri bija būtiskākie iemesli, kāpēc tā noticis?

Būvējam nozīmīgu mūsu nacionālo vērtību krātuvi ilgam laikam. Vēlamies nodrošināt kvalitatīvu muzeju krājumu glabāšanu, lai komplekss kalpotu vēl simtiem gadu.

Būvniecības gaitā redzam, ka muzeju aktualizēto papildprasību nodrošināšanai papildus iepriekš plānotajam budžetam nepieciešami vēl līdzekļi – valdībā apstiprināti papildu trīs miljoni eiro, kuri iekļauj, piemēram, inženiertīklu risinājumu izmaiņas, vadības automatizācijas sistēmas ierīkošanu ēkas tehniskajam monitoringam un vadībai, krātuvju mikroklimata uzlabojumus un paaugstinātas ugunsdrošības risinājumus restaurācijas telpās. Kopumā projektā tiks investēti 28,7 miljoni eiro. Tie daži mēneši, ko papildus izmantosim šo prasību īstenošanai, noteikti atmaksāsies ēkas lietošanas gaitā.

Šobrīd būvniecība norit bez aizķeršanās – smagākie darbi ir pabeigti. Esam kopā ar muzejiem un būvniekiem nosvinējuši Spāru svētkus un plānojam, ka muzeji sāks apgūt jaunās krātuves jau nākamā gada rudenī. Apzināmies, cik ļoti muzeju pārstāvji un sabiedrība gaida šā kompleksa atvēršanu.

Šis projekts prioritāri VNĪ pieteikts kā viens no "100 adreses Latvijas simtgadei". Vai šo 100 adrešu sarakstā ir arī citi muzejiem paredzēti projekti? Kā sokas ar tiem?

Esam lepni, ka esam restaurējuši Klaušenieku mājas Turaidas muzejrezervātā, atjaunojuši Jāņa Akuratera muzeju, kā arī Raiņa un Aspazijas muzejus vairākās ekspozīciju vietās – vasarnīcu Jūrmalā, Raiņa muzeju “Tadenava” Jēkabpils novadā un “Jasmuiža” Aizkraukles pagastā, kā arī Raiņa un Aspazijas mājas Rīgā, Baznīcas ielā.

VNĪ pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” mērķis ir apzināt un novērst problēmas jau realizētajos objektos, īstenojot projektu būvniecību, lai ar tiem varam lepoties arī pēc simt gadiem, un pārvaldīt valsts īpašumu tā, lai sabiedrība būtu apmierināta ar mūsu darbu.

Vērienīgais muzeju krātuvju komplekss ir viens no VNĪ pārmaiņu programmas 100 adreses Latvijas simtgadei projektiem, kura īstenošana tiek īpaši uzraudzīta.

Tāpat šobrīd notiek aktīvi celtniecības darbi Okupācijas muzejā Strēlnieku laukumā. 2017. gada nogalē, darbu sākot jaunajai VNĪ valdei, sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas projekta virzība īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Virzāmies sekmīgi, ir pabeigta nepieciešamā demontāža un uzsākta piebūves “Nākotnes nams” būvniecība, tādējādi noslēdzot nozīmīgu posmu. Drīzumā “Skonto būve” uzsāks pāļu izbūvi, kas balstīs “Nākotnes namu”.

Kurš Ronaldam Neimanim ir mīļākais, iespaidīgākais muzejs, kādā būts, kas tajā bija tik īpašs?

Jebkura muzeja apmeklēšana ir iespēja kulturāli bagātināt sevi un paplašināt redzesloku. Es interesējos par vēsturi un cenšos to ieaudzināt arī saviem trīs dēliem. Tāpēc kopā ar ģimeni apmeklējam pārsvarā vēstures muzejus gan Latvijā, gan ārzemēs.

Izglītojošākais Austrumeiropas un Latvijas vēstures kontekstā ir Polijas armijas muzejs Varšavā, kuru 1920. gadā atklāja pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs, bruņoto spēku komandieris Juzefs Klemenss Pilsudskis. Muzejā šobrīd glabājas ap 250 000 militāro artefaktu. Viens no visiespaidīgākajiem ir Tanku muzejs Saumurā, Francijā. Tam ir pasaulē lielākā bruņumašīnu kolekcija, kura sastāv no 880 transportlīdzekļiem.

Intervijas avots: www.muzeji.lv