previous image button
next image button
close fullscreen container

Pabeigti Rīgas pils rietumu fasādes restaurācijas darbi

28.09.2022
Rīgas Pils

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigta rietumu fasādes restaurācijas darbi. Līdz oktobra beigām ikviena garāmgājēja skatam tiks atsegta arī vēsturiskā, 16.gs dienvidu fasāde, ko sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) izlemts saglabāt tās sākotnējā izskatā, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pils ir Latvijas un pat Baltijas mērogā unikāla vēsturiska ēka, kas gadsimtu griežos ir daudzkārt pārbūvēta un papildināta. Būvdarbu gaitā atklājās, ka zem Rīgas pils kastelas dienvidu fasādes apmetuma ir nevis 19.gs pārbūvēta fasāde, bet gan kultūrvēsturiski nozīmīgāki un estētiski augstvērtīgi 16.gs  vēsturiskie mūri. Sadarbībā ar NKMP piesaistītajiem ekspertiem tika pieņemts lēmums saglabāt autentiskos fasādes atsegumus rietumu fasādē un dienvidu fasādi eksponēt ar vēsturisko mūri, bez apmetuma.

“Rīgas pils senākā, jeb kastelas daļa ir kultūrvēsturisku atklājumu glabātuve, kas mums atklāj dažādas vēsturiskās vērtības ne tikai tās iekšpusē, kā piemēram, 600 gadus senā hipokausta krāsns vai sienu gleznojumi kapelā, bet arī tās ārējos mūros. Pirms fasādes restaurācijas darbu uzsākšanas nebija paredzams, ka zem apmetuma saglabājies labā stāvoklī autentisks 16.gs mūris, kas būtiski ceļ pils kultūrvēsturisko vērtību. Tādēļ, sadarbībā ar NKMP ekspertiem tika pieņemts lēmums vēstures liecības neaizsegt ar apmetumu, bet atstāt redzamu ikvienam Rīgas iedzīvotājam un pilsētas viesim, tādējādi pilsētvidē eksponējot daļu no mūsu pils vēstures,” norāda R.Griškevičs. 

“Līdz darbu uzsākšanai Rīgas pils dienvidu fasāde bija redzama veidolā, kāds radies apmēram 19.gs. vidū, kad notikusi fasādes apmešana. Līdz tam, kopš 16.gs., fasāde bijusi neapmesta, taču par šo mūri, tā apjomu un kvalitāti nebija informācijas. Kaut arī sākotnēji būvprojektā ticis plānots saglabāt fasādi apmestā veidā, bojāto apmetuma daļu atslāņošanas procesā atklājusies pārsteidzoša aina ar augstā kvalitātē saglabājušos 16.gs. mūri, kurā 19.gs. vidū radīti logaiļu paplašinājumi, iebūvējot savam laikam atbilstošas ailes un logu konstrukcijas. Dienvidu fasādes 16.gs. mūra oriģināla atsegšana un eksponēšana ir vienīgā iespēja apliecināt un vērienīgi, bet reizē arī ierobežotas apskates rakursos, demonstrēt Rīgas pils vēlo viduslaiku fortifikācijas būves skarbumu, būvmākslu, materialitāti un autentiskumu,” norāda arhitekts Pēteris Blūms. 

Pils iekšpuse jau sāk iegūt tās jaunās aprises. Pils stāvvados un grīdā izbūvētas komunikācijas, uzsākti metāla konstrukciju montāžas darbi lifta šahtai un turpinās ģipškartona konstrukciju izbūve starpsienu un griestu izbūvei. Jau veikta griestu un sienu restaurācija vēsturiskajā Mozus zālē un sadarbībā ar ekspertiem no Vācijas veiksmīgi izstrādāts vēsturiskās Remtera zāles starpstāvu pārseguma izņemšanas risinājums, tādējādi ikvienam muzeja viesim atklājot telpas sākotnējo plašumu. Pārseguma izņemšanu uzsāks līdz šī gada beigām un darbus pabeigs 2023.gada pavasarī. Jau šobrīd ir demontētas sienas virs Remtera zāles velvēm, izveidojot plašākas telpas 4.stāvā un bēniņos, veikti nepieciešamie skursteņa demontāžas darbi, esošo konstrukciju noturības testi, kā arī sagatavoti jauno savilču paraugi. 

VNĪ vadībā Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries". Projekta kopējais budžets ir teju 22 miljoni eiro. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS "Rīgas Pils kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta. Projektu paredzēts pabeigt 2024. gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro.  VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.