VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi līgumus par Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras izbūves pirmās prioritātes darbu īstenošanu. Atbilstoši Aizsardzības ministrijas (AM) deleģējumam jau tuvāko nedēļu laikā Latvijas austrumu pierobežā sāksies būvdarbi, kas paredz prettanku grāvju izbūvi, materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidi un sakaru torņu izbūvi, stiprinot Latvijas robežas aizsardzību.
Darbu gaitā Austrumu pierobežā plānota prettanku grāvju izveide (aptuveni 27 km) un materiāli tehnisko līdzekļu novietošanas laukumu izbūve (9 gb.), kā arī divu sakaru torņu izbūve Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadu administratīvajās teritorijās. Sakaru torņu izbūvi veiks SIA “Citrus Solutions”.
“Baltijas aizsardzības līnijas izveide ir kritiski svarīgs solis mūsu valsts un visas NATO austrumu robežas drošības nostiprināšanā. Sākot pretmobilitātes infrastruktūras un sakaru sistēmu praktisko būvniecību, mēs palielinām Nacionālo bruņoto spēku spējas atturēt un neitralizēt jebkādus potenciālos draudus. Šis projekts skaidri apliecina mūsu apņēmību un gatavību aizsargāt katru Latvijas zemes centimetru,” uzsver aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Materiāli tehnisko līdzekļu novietošanas laukumu izbūve tiks veikta 2. darbu daļās un tos īstenos būvuzņēmēji – AS “LAU Infra Grupa” un SIA būvfirma “Inbuv”. Savukārt prettanku grāvju izveidei un materiāli tehnisko līdzekļu novietošanai darbi sadalīti 6 darbu daļās – divās darbu daļās tos veiks AS “LAU Infra Grupa”, divās darbu daļās – SIA “VIA” un divas darbu daļas - SIA CBS “Igate”. Infrastruktūras izbūve plānota pakāpeniski saskaņā ar darbu grafiku līdz 2027. gada rudenim.
“Sekmīgi noslēdzot Latvijas austrumu robežas žoga izbūves projektu, VNĪ ir apliecinājusi spēju īstenot sarežģītus, valstiski nozīmīgus drošības infrastruktūras projektus. Šī pieredze ir stabils pamats arī Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei. Noslēgtie līgumi iezīmē nākamo posmu – jau tuvākajās nedēļās uzsāksim būvdarbus, lai noteiktajos termiņos stiprinātu Latvijas un visas Baltijas reģiona drošību. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka projekts tiek īstenots profesionāli, efektīvi un ciešā sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Kopējās investīcijas – 12 977 603 eur (AM budžets). Būvdarbu finansēšanai noslēgts trīspusējs sadarbības līgums ar Aizsardzības ministriju un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru.
Patlaban notiek arī kandidātu atlase saskaņā ar Aizsardzības ministrijas deleģētajiem uzdevumiem (2. prioritātes uzdevumi). Pretendentu atlase notiek divos posmos. Pirmajā posmā tika izvērtēta kandidātu atbilstība noteiktajām prasībām, tostarp veikta pārbaude drošības iestādē. Otrajā posmā atlasītajiem kandidātiem tiek izsniegta tehniskā specifikācija un pārējā iepirkuma dokumentācija, kā arī nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
Saskaņā ar 2025. gadā pieņemto Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu VNĪ AM uzdevumā nodrošina Baltijas aizsardzības līnijas infrastruktūras izbūvi.
Projekta sagatavošana tika uzsākta 2025. gada nogalē pēc AM deleģējuma, savukārt Ministru kabinets nodrošināja finansējumu projekta administrēšanai un iepirkumu organizēšanai.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 69 projekti ar kopējām investīcijām 619,44 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 406 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 968 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 613 ha platībā, un 3 063 zemes īpašumiem ar kopējo platību 878 ha platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
