previous image button
next image button
close fullscreen container

Izsludināts iepirkums Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūves projektam Kalpaka bulvārī 6

27.02.2024
 title_alt_img

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2024. gada 27. februārī izsludinājusi iepirkumu par Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūvi Rīgā, Kalpaka bulvārī 6. Šis projekts ir saistīts ar nepieciešamo ēkas tehnisko pārbūvi, telpu atjaunošanu un restaurāciju, kā arī mūsdienīgu telpu pielāgošanu Ģenerālprokuratūras vajadzībām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Šis projekts ir vērtīgs solis, lai nodrošinātu gan ēkas, kā vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan arī mūsdienīgu  darba telpu nodrošināšanu Ģenerālprokuratūras nodarbinātajiem. Mēs esam apņēmušies veicināt ēkas pārbūvi tādā veidā, kas atbilst noteiktajiem drošības standartiem, gan arī nodrošina modernas un efektīvas darba telpas. Turklāt, ņemot vērā, ka Ģenerālprokuratūras ēka ir publiska ēka, kuras platība pārsniedz 1000 m2, tā attiecīgi ietilpst trešās grupas ēku kategorijā un iepirkums tiek veikts atbilstoši Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasībām, nodrošinot  ēkas ilgtspējību un projekta atbilstību ZPI noteikumiem,” skaidro J. Gavrilova.

Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūves projekta ietvaros ir iecerēts veikt būvdarbus, kas ietvers ēkas tehniskās un vizuālās atjaunošanas darbus, kā arī telpu pielāgošanu Ģenerālprokuratūras vajadzībām. Projekts paredz nodrošināt ēkas vēsturisko elementu saglabāšanu,  atjaunošanu un restaurāciju, veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

“Ģenerālprokuratūras nodrošināšanai ar atbilstošām telpām ilgstoši nebija rasts risinājums, tādēļ prokuratūra ir gandarīta, ka valdība atbalstījusi Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūvi, piešķirot nepieciešamo finansējumu. Tieši šī objekta pārbūve, tā stratēģiski svarīgās atrašanās vietas dēļ, ir būtiska, lai nodrošinātu optimālu Ģenerālprokuratūras funkciju īstenošanu, prokuratūras kā neatkarīgas tiesu varas institūcijas darba vadību un kontroli. Vienlaikus ēkas pārbūves projekta īstenošana ir nozīmīga arī Rīgas pilsētas pilsētvides sakārtošanai. Zemesgabals Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā un ir tā nozīmīga daļa, tāpat ēka Kalpaka bulvārī 6 (īres nams) ir arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis,” norāda Latvijas Republikas prokuratūras administratīvā direktore Ilze Grīnhofa.

Pārbūves darbus plānots veikt liekot uzsvaru uz vēsturisko elementu saglabāšanu. Projektā iecerēta iekšpagalma rekreācijas zonas izveide, vienlaikus saglabājot tā nozīmi kā piegādes, saimniecības un piekļuves zonu, kā arī tiks nodrošināti ilgtspējas risinājumi, kā piemēram alternatīvās enerģijas ieguve un e-mobilitātes risinājumi.

Projektā paredzētie vides pieejamības risinājumi nodrošinās ēkas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Paredzēts paplašināt durvju ailas, nodrošinot ieeju bez līmeņu starpībām no pagalma puses, kā arī izbūvēt jaunu liftu. Apmeklētājiem paredzētajās telpās paredzēts uzstādīt bezkontakta durvis un sanitārajās telpās nodrošināt atbilstošu aprīkojumu. Interjera risinājumos iecerēti kontrastējoši krāsu un materiālu risinājumi. Tiks nodrošināta uzskatāma navigācijas sistēma, kā arī plānots izvietot taktilo un balss informāciju visās telpās. Savukārt, lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, tiks izmantoti grīdas segumi ar pretslīdes pārklājumu, kā arī tiks izvietots stikla konstrukciju marķējums.

Projektā paredzēts izbūvēt jaunas sistēmas un risinājumus – apkures, klimata kontroles sistēmas, ventilācijas, siltummehānikas, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, elektronisko sakaru sistēmas, ugunsdzēsības automātikas sistēmas.

Būvniecības darbu veikšanai ir izstrādāti divi būvprojekti, kas sniedz detalizētu informāciju par plānotajiem risinājumiem. No tiem viens būvprojekts ir izveidots izmantojot 3D BIM (Building Information Modeling) tehnoloģiju, kas sniedz vizuālu izpratni par plānotajiem risinājumiem.

Projekta realizācijas laikā paredzēta Latvijas Republikas prokuratūras pārcelšanās uz pagaidu telpām Talejas ielā 1 un Ierēdņu ielā 3. Patlaban tiek plānots, ka prokuratūra pagaidu telpās strādās 25 mēnešus, kopumā tiks pārcelti aptuveni 250 prokuratūras nodarbinātie. Paredzēts, ka LR prokuratūra telpas ēkā Talejas ielā 1 ar kopējo platību 2327 kvadrātmetri varētu sākt nomāt no 2024.gada 1.oktobra. VNĪ ir uzsākusi nepieciešamos darbus telpu pielāgošanai.

Iecerētais būvdarbu veikšanas termiņš ir 22 mēneši no līguma parakstīšanas brīža. Iepirkuma procedūra, kas saistīta ar Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūvi Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, notiek saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Šis ir slēgta konkursa process, kas tiek veikts divos posmos, kur  Ģenerāluzņēmējam tiks noteikta prasība pēc Industriālā drošības sertifikāta ar iespēju atsevišķu darbu veikšanā piesaistīt apakšuzņēmējus bez Industriālā drošības sertifikāta. Plašāka informācija par iepirkumu pieejama šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/117941

Kandidāti, kas var piedalīties procedūrā, ir fiziskas vai juridiskas personas, publiskās institūcijas vai to apvienības, kuras piedāvā pakalpojumus atbilstoši iepirkuma priekšmetam un atbilst iepirkuma dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

Ēkas vēsture

Ģenerālprokuratūras ēka Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, celta pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa 1881. gada projekta kā īres nams, kurā atradušies grezni dzīvokļi. Ēkas projektu pasūtīja Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (Ludwig Wilhelm Kerkovius).  Īres nams 20. gadsimta 20. gados nonāca Latvijas valsts īpašumā, tika pielāgots administratīvas ēkas vajadzībām. Namu lietoja Zemkopības ministrija, Centrālā zemes ierīcības komiteja un Zemkopības ministrijas dibinātais Meža departamenta muzejs. Pēc J. Lūša un tēlnieka R. Feldberga projekta Zemkopības ministrijas vajadzībām 1938. gadā tika veikta iekštelpu pārbūve 2. stāva līmenī, agrākajā sēžu zālē izveidojot ministra kabinetu un sekretāra telpas. Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas, iekļaujot to Padomju Savienības sastāvā, nams turpināja funkcionēt kā administratīvā ēka, kuras īpašnieks norādīts Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija. 1992. gada 26. februārī sastādītajā namīpašuma kartītē kā ēkas lietotājs norādīta Latvijas Republikas Prokuratūra, Latvijas Republikas Civilās aizsardzības operatīvais centrs, Iekšlietu ministrijas poliklīnika un Aizsardzības ministrijas nodaļa. Līdz šai dienai ēku turpina izmantot Prokuratūras vajadzībām. Kopš 2009. gada ēkas īpašnieks ir Finanšu ministrija un to pārvalda VNĪ. 

Par ZPI un trešās grupas būvēm

2024.gada 1.janvārī beidzās pārejas laiks MK noteikumu “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”  prasībai ZPI obligāti piemērot trešās grupas ēku būvniecībai, pārbūvei, projektēšanai un nojaukšanai. Trešās grupas būves ir ēkas, kurām ir vairāk nekā seši virszemes stāvi, ēkas, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publiskas ēkas, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, rūpnieciskās ražošanas ēkas, kuru kopējā platība pārsniedz 2000 kvadrātmetrus vai kuru paredzētā ugunssodze ir liekāka par 600 megadžouliem uz kvadrātmetru. Tāpat ZPI ir noteikti vairāk nekā desmit obligāti minimāli piemērojamie kritēriji projektēšanas un būvdarbu iepirkumiem.  ZPI attiecas uz visiem iepirkumiem, ja vien projektā netiek izmantotas starptautiski atzītas ilgtspējas sertifikācijas sistēmas BREEAM, LEED vai DGNB.

Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi”

VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.