Valsts robežapsardzības efektivitātes celšana, nodrošinot situācijai atbilstošus robežapsardzības apstākļus, ir uzskatāma par valsts drošības interešu aizsardzību, novēršot iespējamu valsts apdraudējumu, proti, nekontrolētu migrantu plūsmas pieaugumu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas.
Lai nodrošinātu efektīvu robežapsardzības funkciju, kā tas paredzēts Ārējās sauszemes robežas izbūves infrastruktūras izbūves likumā un tā anotācijā, ir jāizbūvē atbilstoša infrastruktūra.
Ārējas sauszemes robežas infrastruktūras izbūves projektā paredzēts izbūvēt augstas drošības žogu, patruļtakas, patruļlaipas u.c. 
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas Republikas –Krievijas Federācijas robežas joslu 283,6 km garumā, ņemot vērā jau iepriekš izbūvēto infrastruktūru. Tā īstenošana notiks vairākās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēta žoga izbūve prioritārajā 57 km posmā. Posms ir īpaši sarežģīts - daļēji purvains, tajā nav iepriekš izbūvēta  nekāda robežapsardzības infrastruktūra.
Sausajā apvidū pirmajā kārtā paredzēta tikai žoga izbūve, bet purvos paredzēta žoga konstrukcija ar betonu pontonu, kas nodrošinās patrulēšanas iespējas robežas purvainajos posmos. Otrajā kārtā tiks izbūvēts žogs pārējos posmos, kā arī cita infrastruktūra iepriekš neizbūvētajos posmos. 
Paralēli notiks iepriekš izbūvētas infrastruktūras nodošana ekspluatācijā. Lai to īstenotu, nepieciešams veikt būtiskās izmaiņas būvprojektā,  sadalot to kārtās, kā arī nodrošināt procesa autoruzraudzību.
Lai risinātu drošu dzīvnieku pārvietošanos, 2023.gada septembrī tiks veikts pētījums, kura rezultātā tiks izstrādāta dzīvnieku pārvietošanās ceļu karte un dzīvnieku pāreju risinājums. Pētījumu veiks LVMZI "Silava". Tas ir būtisks priekšnoteikums būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei un saskaņošanai.
Lai saņemt precīzāko informāciju par esošo situāciju robežas joslā un iepriekš izbūvēto infrastruktūru, 2023.gada septembrī tiks veikts faktiskās situācijas dabā audits, kas kļūs par pamatu nākotnes infrastruktūras izbūves risinājumiem.