Valsts robežapsardzības efektivitātes celšana, nodrošinot situācijai atbilstošus robežapsardzības apstākļus, ir uzskatāma par valsts drošības interešu aizsardzību, novēršot iespējamu valsts apdraudējumu, proti, nekontrolētu migrantu plūsmas pieaugumu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas.

Lai nodrošinātu efektīvu robežapsardzības funkciju, kā tas paredzēts Ārējās sauszemes robežas izbūves infrastruktūras izbūves likumā un tā anotācijā, ir jāizbūvē atbilstoša infrastruktūra.
Ārējas sauszemes robežas infrastruktūras izbūves projektā paredzēts izbūvēt augstas drošības žogu, patruļtakas, patruļlaipas u.c. 

Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas ir izbūvēts žogs aptuveni 100 km garumā. Vēl jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem par darbu veikšanu uz Latvijas – Krievijas robežas par trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi visā tās garumā. Pirmie darbus aprīļa sākumā uzsāks Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kas veiks žoga izbūvi 20 km garumā Grebņevas  un Punduru robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos un SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā.

Aprīļa sākumā pirmie robežžoga izbūvi uzsāks NBS 5 brigādes, paralēli darbus veicot 5 posmos. No Nacionālo bruņoto spēku puses žoga izbūvē piedalīsies aptuveni 80 karavīri un zemessargi un šo 20 km posmu izbūvi plānots īstenot līdz rudenim. Savukārt SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā robežžoga izbūves darbus uzsāks aprīļa vidū un tos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Kopumā VNĪ noslēdzis līgumus ar sešiem uzņēmumiem – SIA “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction”, SIA “NORDES būve”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”,  PS "P un P Būvniecības grupa" un SIA Baltic Construction Company (BCC). Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28,35 km) ar MK lēmumu noteikta līdz 2025. gada 25. oktobrim un pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025. gada beigām. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti.

Lai risinātu drošu dzīvnieku pārvietošanos, 2023.gada septembrī LVMZI "Silava" veica pētījumu, kura rezultātā izstrādāta dzīvnieku pārvietošanās ceļu karte un dzīvnieku pāreju risinājums, kas bija priekšnoteikums būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei un saskaņošanai.

Lai saņemt precīzāko informāciju par esošo situāciju robežas joslā un iepriekš izbūvēto infrastruktūru, 2023.gada septembrī tika veikts faktiskās situācijas dabā audits, kas kļūs par pamatu nākotnes infrastruktūras izbūves risinājumiem.

Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām ar īpašu likumu 2023.gada vasarā uzņēmumam tika nodots atbildīgs projekts - vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas – Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi. Savukārt 2021. gada nogalē tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.