VNĪ iegulda profesionālajā attīstībā, tiecas uz nozares izcilību

Visas būtiskākās izmaiņas, kas pēdējo divu gadu laikā ir notikušas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) – aktīvu pārvaldības stratēģija atbilstoši OECD ieteikumiem, darba vides uzlabošana sabiedriskajā sektorā, BIM ieviešana lielajos būvniecības projektos – nebūtu iespējamas, ja darbinieki regulāri nepapildinātu zināšanas Latvijā un ārvalstīs, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna. 

“Investīcijas darbinieku apmācībā ir daļa no mūsu uzņēmuma kultūras. Tas mums ir ļāvis sasniegt, piemēram, labus panākumus “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā, pakāpjoties no bronzas līdz zelta godalgai un iegūt speciālbalvai par straujāko izaugsmi. Mēs vēlamies būt nozares līderis un ļoti neatlaidīgi strādājam, lai šo mērķi sasniegtu,” skaidro Vārna. 

Darbinieku apmācībām, dalībai konferencēs, pieredzes apmaiņas braucieniem VNĪ ik gadu atvēl aptuveni 4% no uzņēmuma administratīvajām izmaksām. Lielākie līdzekļi tiek novirzīti dažādām apmācību programmām un pieredzes apmaiņai nozares nozīmīgākajās konferencēs, jo VNĪ vēlas atvest uz Latviju starptautiskas zināšanas un ārvalstu labo praksi, tā uzlabojot savu darbinieku kompetenci. Kopumā VNĪ komanda šogad piedalījusies 33 apmācībās un 34 komandējumos.

Īstenojot vidēja termiņa darbības stratēģiju, VNĪ ievieš principiāli jaunu nekustamo īpašumu pārvaldības modeli, kas atbilst OECD ieteikumiem par labu aktīvu pārvaldību. Proti, uzņēmums veido vienotu visu savā pārziņā esošo nekustamo īpašumu (portfeļa) pārvaldības stratēģiju, lai efektīvi tos apsaimniekotu un gūtu maksimāli iespējamo peļņu. 

2019. gadā uzsākta arī koncepcijas “Nākotnes birojs” īstenošana, proti, ieviešot modernus, aktivitātēs bāzētus birojus, ir sākta būtiska darba vides uzlabošana publiskajā sektorā strādājošajiem. Turklāt ilgtermiņā tā būs ievērojama budžeta līdzekļu ietaupīšana. Savukārt ēku energoefektivitātes palielināšanai visbiežāk tiek piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi. 

Tieši VNĪ aktualizēja obligātu būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmas lietošanu lielākajos būvniecības iepirkumus, tā aktīvi iesaistoties nozares standartu veidošanā. Tas ļaus gan uzlabot projektu praktisko īstenošanu, vienkāršot sadarbību starp arhitektiem, projektētājiem un būvniekiem, gan arī efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus. 

“VNĪ ir lielākais nekustamo īpašumu pārvaldītājs sabiedriskajā sektorā, tādēļ saprotam, ka mūsu paveiktie darbi un izvirzītā kvalitātes latiņa ir atskaites punkts arī citiem. Taču gan laba nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldība, gan moderno tehnoloģiju izmantošana prasa no darbiniekiem augsta līmeņa zināšanas, kas Latvijā nav viegli pieejamas,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs. 

Profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumos piedalās visu līmeņu darbinieki, sākot ar valdes locekļiem līdz pat atbildīgajiem speciālistiem. Liela vērība tiek pievērsta tieši dažādu līmeņu vadītāju izglītošanai, lai viņi varētu tālāk apmācīt savus darbiniekus, tā palielinot kopējo kompetences līmeni. 

“Ikdienas darbā mēs redzam, cik liela nozīme ir ieguldījumiem darbinieku apmācībā un iespējām pārņemt starptautisko praksi un citu valstu praktisko pieredzi. Vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā un Somijā, moderni, aktivitātēs bāzēti biroji jau ir kļuvuši par ikdienu valsts sektorā. Tādēļ ir loģiski, ka izmantojam kaimiņu labo pieredzi un ņemam vērā viņu atzītās kļūdas,” uzsver Vārna. 

VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018.gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.