previous image button
next image button
close fullscreen container

VNĪ uzsāk Latviešu strēlnieku laukuma – pašvaldības teritorijas atjaunošanu

27.10.2021
Latviesu Strēlnieku laukuma sakārtošanas shēma

VAS "Valsts Nekustamie Īpašumi" (VNĪ) novembra sākumā uzsāks, līdzās atjaunotajam Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) kompleksam esošās, Rīgas pašvaldībai piederošās Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Ieceres 1. posma īstenošanai līdz Strēlnieku piemineklim Rīgas būvvaldē saņemta būvatļauja. VNĪ vadītos darbus plānots īstenot līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd VNĪ ir atjaunojis valsts pārvaldībā esošo teritoriju apkārt LOM un Padomju Okupācijas Upuru piemiņas memoriālam. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

Darbi notiks vairākos posmos: 1. posmā tiks atjaunots laukuma segums līdz Strēlnieku piemineklim, ar ko iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar SIA KVINTA BCL - darbus plānots pabeigt 2022. gada sākumā. Vienlaikus VNĪ no LOM kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radis iespēju 2 bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022. gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Kopējās izmaksas Strēlnieku laukuma sakārtošanai ir aptuveni 600 tūkstoši eiro, kas tiek segtas galvenokārt no Eiropas struktūrfondu (ERAF) līdzekļiem (85%), Rīgas domes (12%) un valsts (3%) dotācijas.

Paralēli sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju notiek pakāpeniska telpu faktiskā pārņemšana un muzeja iekārtošanās augustā ekspluatācijā pieņemtajā Latvijas Okupācijas muzeja ēkā. Nama atjaunošana pabeigta, īstenojot pazīstamā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Latvijai dāvāto ideju, vēsturiskajai muzeja ēkai izveidojot gaišu piebūvi– Nākotnes namu. Pārbūves rezultātā muzejs ieguvis teju divas reizes plašākas telpas – telpas jaunajai ekspozīcijai, mūsdienīgus darba kabinetus, speciāli aprīkotas muzeja krātuves un arhīva telpas. LOM šobrīd faktiski ir pieejamas lielākā daļa jeb aptuveni 72% telpu (1 836.2 kv.m no 2549 kv.m) – ekspozīciju zāle, vestibils, administratīvās telpas un 1. stāva krātuve telpu aprīkošanai ar ekspozīciju un mēbelēm.

Atlikušajā platībā norisinās beidzamie darbi pie konstatēto nepilnību novēršanas galvenokārt arhīvu telpās un muzeja krātuvēs, kurus uzrauga VNĪ iekšējie būvuzraugi. No VNĪ būvuzraudzības konstatētajiem 1300 kosmētiskajiem defektiem un nepilnībām, lielāko daļu būvnieks SIA “Skonto būve” ir novērsis. VNĪ pieņems SIA “Skonto būve” darbu izpildi līdz novembra sākumam, nepieļaujot atlaides kvalitātes jomā.

Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā ieguldīti līdz 10 434 869 eiro: Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar  1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.