Valdība ir nodevusi rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu un bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārziņā. Izmaiņas ir stājušās spēkā šī gada 1. janvārī, samazinot birokrātiju, paātrinot īpašumu pārņemšanas procesu un ļaujot ietaupīt valsts budžetā teju 300 tūkstošus eiro. Plānots, ka funkcijas pārņemšana pilnībā noslēgsies līdz februāra beigām.
Līdz šim VID īstenoja valstij piekritīgās mantas administrēšanas procesu, kas ietvēra rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, un tā sadali atbilstoši iestāžu kompetencei, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Saskaņā ar izmaiņām VID pārziņā vēl uz gadu paliek darbības ar finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī rīcība ar obligāti iznīcināmo kustamo mantu. VNĪ pārņem rīcību ar nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermenisko lietu, tajā skaitā, likvidēto uzņēmumu[1] un bezmantinieku kapitāldaļu/akciju atsavināšanu. Saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, 65% gadījumu, pēc nekustamo īpašumu sadales atbilstoši iestāžu kompetencei, tie nonāk VNĪ pārvaldībā.
Funkcijas daļēja pārņemšana ļaus samazināt birokrātisko slogu nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar VID starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju. Pārējām procesa īstenošanā iesaistītajām iestādēm būtiskas izmaiņas nebūs.
“Valsts pārvaldes efektīvu darbību un izdevumu konsolidāciju var īstenot dažādos veidos. Mūsu gadījumā tika pārskatītas iestāžu īstenotās funkcijas un rasta iespēja tās pārdalīt resora ietvaros. Ņemot vērā, ka VNĪ jau iepriekš nodrošināja darbības ar valstij piekritīgo mantu – nekustamo īpašumu, taču VID īsteno valsts noteiktās funkcijas nodokļu un muitas jautājumos, ir sperts loģisks solis efektivitātes virzienā, uzdodot tikai vienai iestādei, kam ir nepieciešamās kompetences, veikt konkrētu funkciju, tā ietaupot līdzekļus Valsts budžetā” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
VNĪ no VID pārņemto funkciju plāno īstenot nepiesaistot papildus finanšu resursu no valsts budžeta līdzekļiem, izdevumus sedzot no valstij piekritīgās mantas atsavināšanas. Līdz 2026.gada 1. jūlijam VNĪ un VID, sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām jāizvērtē procesa turpmākas efektivizācijas iespējas, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no VID pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri.
Atteikšanās no VID neraksturīgām funkcijām un uzdevumiem veicinās dienesta attīstību un atbrīvos tā administratīvos resursus iestādes darbības pamatfunkciju veikšanai muitas un nodokļu politikas jomā, kā arī citu VID raksturīgu jautājumu risināšanai un citiem būtiskiem valsts politikas plānošanas, ieviešanas vai īstenošanas jautājumiem, kas dotu lielāku valsts pārvaldes pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā valsts nodokļu un muitas politikas jomā.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
[1] No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem izslēgto juridisko personu
