VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotās Rīgas pils lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūves laikā atklātas vairākas nozīmīgas vēstures liecības. Daļu no arheoloģiskās izpētes laikā atrastajām senlietām būs iespējams aplūkot īpaši Muzeju naktij sagatavotā ekspresizstādē “Nupat izrakts” Rīgas pilī no 17. līdz 25. maijam.
No 2025. gada februāra VNĪ īsteno Rīgas pils lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūves projektu, lai novērstu ūdens ietekmi uz pils mūriem. Būvdarbu laikā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) speciālisti veica arheoloģisko uzraudzību un izpēti, kuras laikā tiešā pils tuvumā atklāja virkni nozīmīgu vēstures liecību.
“Rīgas pils arheoloģiskās izpētes laikā teju ikkatrs arheoloģiskais atradums atklāj jaunu lappusi par Rīgas pils un tās apkārtnē agrāk dzīvojušo cilvēku ikdienu un kā puzles gabaliņš ieguļas lielākā bildē, izskaidrojot iepriekš neskaidro. Šoreiz pie Rīgas pils veikto darbu laikā bija iespēja ieskatīties ārkārtīgi plašā vēstures posmā. Esam gandarīti, ka tik īsā laikā tika rasta iespēja kaut daļu no atklātā parādīt ikvienam interesentam un pašu acīm aplūkot atklāto,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Trīs nedēļu garumā LNVM Arheoloģijas un Restaurācijas departamenta darbinieki veica arheoloģisko izpēti pils laukuma zaļajā zonā, lai noskaidrotu atradumu kultūrvēsturisko nozīmi. Šajā zonā tika izpētīts 17. un 18. gadsimta kultūrslānis, kurā bija saglabājušās koka konstrukciju paliekas. Iegūtie atradumi attiecas uz periodu, kad šajā vietā atradās artilērijas novietne. Atklāti arī divu mūra sienu posmi, no kuriem viens saistāms ar senāku apbūves periodu no 13. vai 14. gadsimta. Atradumi no viduslaiku apdzīvotības posma šajos izrakumos iegūti maz, savukārt par vēlāka laika dzīves kvalitāti liecina stikla un māla trauki, dažāda kalibra akmens, svina un čuguna lodes, zirglietas, kareivju personīgās lietas – apģērba piederumi un nauda.
Zem Pils laukuma brauktuves daļas atklātas dažādu periodu apbūves liecības. Konstatēti gan mūra sienu fragmenti, kas saistāmi ar 18. gadsimtu, gan 17. gadsimtā celtas ēkas iekšpuse ar pavarda pamatnes paliekām un akmens flīžu grīdas seguma fragmentu. Zem šiem slāņiem atsedzies vēl senāks objekts – 14. gadsimtā celtās Rīgas pils aizbērtais aizsarggrāvis.
Pie Horna bastiona atklāts 1,7 metrus biezs nocietinājuma sienas posms, kas celts no skaldītiem sārtā dolomīta gabaliem. Tie izvietoti gar mūra sānu malām, bet vidusdaļa aizpildīta ar akmeņiem, izmantojot kaļķu javu. Zināms, ka Horna bastions ierīkots 17. gadsimta otrajā pusē, bet 18. gadsimtā tas savienots ar pilsētas nocietinājumiem, izveidojot vienotu aizsardzības līniju. Rīgas nocietinājumu sistēma pastāvēja līdz 1857. gadam, kad tika atļauts nojaukt aizsargsienas.
Daļu no arheoloģiskajā izpētē atrastajām senlietām būs iespējams aplūkot īpaši Muzeju naktij sagatavotā ekspresizstādē “Nupat izrakts” Rīgas pilī. LNVM piedāvās unikālu iespēju aplūkot šajā pavasarī atklātās senlietas dažādos apstrādes posmos, aicinot muzeja apmeklētāju ieraudzīt muzeja eksponātus ar arheologa un restauratora acīm. Izstāde būs skatāma muzejā līdz 25. maijam.
Rīgas pils lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūves projektā līdz šim jau pabeigti lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūves darbi priekšpils un Daugavas gātes zonās, kā arī atjaunots asfalta segums priekšpils zonā. Līdz vasaras noslēgumam tiks atjaunots Daugavas gātes ielas segums, gar pils fasādes daļu ieklājot vēsturisko kalto akmens bruģi un uzstādīts apgaismojums kastelas dienvidu fasādei. Līdz projekta noslēgumam tiks uzstādīts arī digitālais informācijas stends.
Projekta finansējumu 1,69 miljonu eiro apmērā (ar PVN), piesaistījusi Kultūras ministrija, ieguldot ERAF līdzekļus 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ietvaros, kā arī valsts budžeta līdzekļiem. Piesakot projektu ERAF līdzfinansējumam tika iesniegta visa projekta dokumentācija, norādot veicamos darbus, kas ir ietverti ar būvkomersantu noslēgtajā līgumā.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 411 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 979 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 6,27 miljonu m2 platībā, un 3 203 zemes īpašumiem ar kopējo platību 8.94 miljonu m2 platībā. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
-large.jpg)
