Rīgas Biržā sešos stāvos būs izvietotas moderni aprīkotas izstāžu zāles, dažādas ekspozīcijas, bērniem domāta Mazā skola, semināru un konferenču telpas, kafejnīcas, muzeja suvenīru un mākslas katalogu veikals u.c. Jaunums ir arī speciāli veidotās atpūtas zonas un moderno tehnoloģiju pielietojums, tai skaitā, audio-gidi vietējiem un ārvalstu viesiem. Muzeja darbības lokā ietilps ne tikai izstādes un mūžizglītības un izglītības programmas, bet arī interešu klubi, diskusijas, koncerti un teātra izrādes.
Ēka un telpu izkārtojums veidots tā, lai nodrošinātu pieejamību apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, kā arī īpaši padomāts par ģimenēm ar maziem bērniem.
„Valsts nekustamiem īpašumiem” kā Biržas ēkas rekonstrukcijas darbu organizatoram, pasūtītājam un uzraugam šāds galarezultāts sniedz lielu gandarījumu, jo iecerēto ir izdevies realizēt pilnībā. Saistībā ar Biržas ēku vēlos akcentēt divas lietas. Pirmkārt, kopš ieceres par rekonstrukciju līdz šai dienai pagājuši teju desmit gadi. Pa to laiku noiets sarežģīts ceļš – veikta pirms projekta izpēte, izstrādāts tehniskais projekts, iziets cauri trim būvdarbu gadiem. Šodien redzamais liecina par pārdomātiem un pamatīgiem ēkas atjaunošanas darbiem. Otra lieta – šis objekts parāda, ka, spītējot krīzes apstākļiem, Latvijā būvniecība nav pavisam apstājusies. Celtniekiem un pasūtītājam kopīgi izdevies rast risinājumus, lai būtu iespējams atjaunot ļoti nozīmīgu valsts kultūras infrastruktūras objektu. Priecē fakts, ka šī ēka būs brīvi pieejama sabiedrībai un sagādās pozitīvas emocijas gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī mūsu valsts viesiem,” teic VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.
VNĪ veikumu atzinīgiem vārdiem novērtēja arī pārējie pasākuma dalībnieki – kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece, LNMM direktore Māra Lāce, „RBSSKALS” padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, „Re&Re” ģenerāldirektors Didzis Putniņš un arhitekte Liesma Markova.
Rīgas Biržas ēkas atjaunošana visam smagākajam krīzes periodam ir bijusi darba vieta daudziem izciliem būvniecības un restaurācijas speciālistiem, kopā pa šiem gadiem nodrošinot darbu 1659 cilvēkiem - Latvijas speciālistiem, specifiskiem darbiem kā konsultantus piesaistot Itālijas, Polijas, Vācijas un Čehijas restaurācijas meistarus. Ēkas atjaunošanā un restaurācijā piedalījušies 46 darbuzņēmēji un 23 materiālu un iekārtu piegādātāji.
Mākslas muzejs „Rīgas Birža” kā Latvijā jauna tipa muzejs tiks atklāts šā gada augustā Rīgas svētku laikā. Tā ekspozīcijās varēs atpazīt bijušā Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas, bet darbības stilā – jaunu attieksmi pret specializāciju. Turpmāk muzejs būs kultūras apmaiņas vieta, kurā būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība. Muzejs vēlas būt kā saskarsmes punkts starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī dialogs klasikai un laikmetīgajam – ar to domājot gan ekspozīcijas, gan uztveres formu. Vēl viens jaunā muzeja aspekts ir harmonija starp izziņu un atpūtu, kā arī robežu nojaukšana starp dažādām kultūras formām. Mākslas muzejs „Rīgas Birža” ir Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja sastāvdaļa.
Rīgas Birža ir viens no pirmajiem objektiem, ko tika plānots atjaunot līdz Latvijas Republikas simtgades jubilejai, pildot īpašo programmu „Mantojums – 2018: kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006. – 2018. gadam.” Pēc skiču un tehnisko projektu izstrādes 2007.gadā noslēgts līgums par būvdarbiem. Galvenais būvdarbu veicējs – ģenerāluzņēmējs – pilnsabiedrība „Piegādātāju sabiedrība RBSSKALS&RBSSKALS būvvadība”. Galvenais restaurators – SIA „Re&Re”. Būvuzraudzību veica VNĪ projektu vadītājs Juris Gailis. Tehniskā projekta autors – SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”. Projekta galvenā arhitekte – Liesma Markova.
Rīgas Biržas ēkas rekonstrukcija Ārzemju mākslas muzeja vajadzībām ir saistīta arī ar cita valstiski nozīmīga projekta – Rīgas pils reģenerācijas nodrošināšanu, kuras galvenās pamatnostādnes noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 28.augusta rīkojumā Nr.470 „Par informatīvo ziņojumu „Par Rīgas pils reģenerācijas nodrošināšanu””.
