previous image button
next image button
close fullscreen container

Ar 2023. gada 1. martu būs jāpārtrauc Tetera nama ekspluatācija

11.01.2023
 title_alt_img

“Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, drošai ekspluatācijai un Latvijas Okupācijas muzeja darbības īslaicīgai saglabāšanai tajā līdz 2023. gada 27. janvārim ir jāpieņem lēmums par ēkas turpmāko nākotni un jārod vismaz 300 000 eiro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) konstatētās lietošanas bīstamības novēršanai. Piesaistītais finansējums ļaus saglabāt muzeja darbību Tetera namā uz aptuveni gadu, kura laikā jāpiesaista vēl vismaz 400 000 eiro,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

VNĪ jau kopš 2021. gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

“VNĪ  strādā ar valsts līdzekļiem, tāpēc tai ir rūpīgi jāizvērtē ieguldīto līdzekļu rentabilitāte. Ievērojamu kapitālsabiedrības līdzekļu ieguldīšana īstermiņa risinājumā neatbilst ilgtspējīgai nekustamo īpašumu pārvaldībai, turklāt tas nepalīdzēs pēc būtības atrisināt ilgtermiņa problēmu – Tetera nama piepildījumu ar saturu un nepieciešamo finansējumu. Ja nozare nepieņems lēmumu par nama nākotni līdz janvāra beigām, VNĪ var nākties lūgt Latvijas Okupācijas muzeju uz laiku atbrīvot muzeja telpas līdz bīstamības novēršanai,” norāda A. Vārna.

Kapitālsabiedrība nepieciešamajiem ārkārtas darbiem ir izstrādājusi būvniecības ieceri. Projektā ir iekļauta patvaļīgas būvniecības – nojumes – novēršana un iekšpagalma pārseguma atjaunošana, kas sniegtu iespēju turpināt ēkas ekspluatāciju un muzeja telpu izmantošanu līdz 2024. gada 7. maijam vai līdz nozares lēmumam par nama nākotni.
2022. gada 18. oktobrī kapitālsabiedrība saņēma brīdinājumu no BVKB par nepieciešamību īstenot iesniegto būvniecības ieceri bīstamības novēršanai līdz 2023. gada 28. februārim. Ja nenovērsīs biroja konstatēto bīstamību, BVKB nāksies piemērot VNĪ soda naudu, kas juridiskai personai var sasniegt pat 10 000 eiro par katru fakta konstatācijas reizi. 2022. gadā VNĪ norobežoja bīstamo teritoriju – iekšpagalmu un caurbrauktuvi –, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas.

Iepriekš jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta  konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024. gada 7. maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās. Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā.

No BVKB 2021. gada tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar uzsākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekamie darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ ir informējusi muzeju un Kultūras ministriju.

Patlaban gandrīz 92 % vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu  ēkas daļu – 690 m2 pagrabstāvā un pirmajā stāvā – aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, bet pārējā 8500 m2 plašās ēkas daļa ilgstoši stāv tukša. VNĪ iepriekš ir vērtējusi un piedāvājusi vairākus reālus īpašuma attīstības scenārijus, tai skaitā īpašuma nodošanu citām valsts vai pašvaldības iestādēm. 2021. gadā VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti,  taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai. 2022. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai. Tā paša gada nogalē VNĪ no nozares ministrijas saņēma iebildumus par nama izsoles rīkošanu , tādēļ tika pieņemts lēmums ēkas pārdošanu pārtraukt. Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014. gada pārsniedz 550 000 eiro. 2021. gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69 600 eiro, savukārt 2022. gadā – aptuveni 54 000 eiro.

VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 350 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 975 ēkas 0,95 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 599 ha platībā, un 3441 zemes īpašumam ar kopējo platību 892 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas 2022.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.