VNĪ Renārs Griškevičs: straujiem soļiem digitalizējam lielākos būvniecības projektus un ieviešam BIM prasības jaunajos iepirkumos

Šobrīd būvniecība ir vismazāk digitalizētā nozare pasaulē un likumsakarīgi, arī Latvijā. Pie mums jaunās tehnoloģijas būvniecībā ienāk palēnām un piesardzīgi – pārliecinoties par to atdevi un saimniecisko izdevīgumu. Savā ēku pārvaldīšanas un būvdarbu vadīšanas pieredzē “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ik dienu saskaras ar dažādiem izaicinājumiem un pēdējos divos gados, izzinot un eksperimentējot, esam guvuši pilnīgu pārliecību, ka digitālie risinājumi būvniecībā visām iesaistītajām pusēm sniedz virkni ieguvumu un vēl nebijušas iespējas.

VNĪ komanda 2018. gadā uzsāka pirmo BIM jeb Būves Informācijas modelēšanas pilotprojektu vēsturiskās ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūvē, 2019. gadā jau, gūstot pārliecību par BIM ieguvumiem, izstrādāja BIM prasības būvniecības iepirkumiem Latvijas publiskajam sektoram. Savukārt pagājušā gada sākumā jau tika uzsākta VNĪ izstrādāto prasību ieviešana kapitālsabiedrības jaunajos būvniecības iepirkumos. Kopumā no 2018. gadā sāktā eksperimenta vienā projektā, šobrīd īstenojam jau 12 projektus ar BIM komponentēm, to skaitā, BIM modeļu izstrādi veicam koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī, Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas vietas “Grebņeva” modernizēšanai un citur.

Digitālo tehnoloģiju izmantošanai nākotnē ir izšķirīga nozīme ne tikai raugoties no projektu un būvniecības kvalitātes ilgtspējas viedokļa, efektīvi tās pielietojot, valsts var sasniegt arī ievērojamu finansiālo ietaupījumu ilgtermiņā. Tehnoloģijas uzlabo sadarbību starp pasūtītāju, projektētājiem un būvniekiem, t.sk. ļaujot efektīvi kontrolēt darbu procesu un informācijas apmaiņu no projektēšanas līdz pat gatavās ēkas pārvaldībai, kā arī būtiski samazinot potenciālo kļūdu un papildus izmaksu riskus. Tāpēc šobrīd digitalizācijas kursu straujiem soļiem īstenojam ne tikai uzņēmuma iekšienē, bet būvniecības projektu veicējiem izvirzām digitālo tehnoloģiju izmantošanas prasības publiskajos iepirkumos, izglītojam citus publiskos pasūtītājus un veicinām būvniecības digitalizāciju Latvijas publiskajā sektorā kopumā.

Digitālo rīku izmantošana kultūrvēsturisko ēku atjaunošanā ļauj būvniecības izaicinājums pārvarēt krietni efektīvāk

Valstij piederošo kultūrvēsturisko ēku skaits ir liels un, lai arī VNĪ pārvaldībā ir tikai  daļa,  katra no tām prasa rūpīgu saglabāšanu un visbiežāk arī apjomīgus ieguldījumus. Vēsturisko ēku pārbūve vienmēr ir tehniski sarežģīta, projektos ir daudz nezināmo faktoru, par ko liecina, piemēram Rīgas pils rekonstrukcijas laikā līdz šim veiktie atklājumi.  Tieši šādu ēku atjaunošanā un pārbūvē BIM, tāpat arī citi digitālie rīki, palīdz būvniecībā iesaistītajām pusēm sadarboties ērtāk, ātrāk un elastīgāk. Ar tradicionālajām metodēm veiktā uzmērīšana, īpaši vēsturiskās ēkās, nesniedz pilnīgu informāciju par visu ēkas ģeometriju, tāpēc būvdarbu laikā var atklāties nesaistes ar projektu, kuras rada risku projektu budžeta un termiņu nobīdēm. Digitālās tehnoloģijas palīdz fiksēt faktisko ēkas stāvokli ar augstu precizitāti.
 


Tehnoloģiju izmantošana ir visefektīvākā, ja BIM pielieto visā ēkas dzīves ciklā, t.i., sākot no projekta idejas izstrādes līdz pat ēkas apsaimniekošanas jautājumu risināšanai. Piemēram, lāzerskenēšanas pielietošana pirms projektēšanas uzsākšanas sniedz vērtīgu sākotnējo informāciju par ēku un samazina potenciālo projektēšanas kļūdu skaitu. Pirms projektēšanas uzsākšanas līdz šim esam pasūtījuši lāzerskenēšanas darbus 7 VNĪ attīstības objektos – Rīgas pilī, ēkas Elizabetes ielā 2 izpētei, izstāžu zālē “Arsenāls”, robežpunktos “Silene” un “Pātarnieki”, kā arī vairākās citās valsts ēkās.  Šo tehnoloģiju iespējams izmantot  visā projekta gaitā, piemēram, kvalitātes kontrolei, esošās situācijas fiksēšanai, progresa izsekošanai. Tā var kalpot par pamatu precīzai ēkas BIM modeļa izstrādei, kas ļauj projektēšanas laikā precīzi savietot visas inženierkomunikācijas un novērst negaidītus atklājumus vēsturisko ēku atjaunošanas gaitā.  

Praksē par BIM priekšrocībām pārliecinājāmies jau pirmajā VNĪ īstenotajā BIM pilotprojektā – vēsturiskās policijas ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūvē, kur izmantojot BIM tehnoloģijas, bija iespējams paaugstināt būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi projektā identificējot problēmvietas un tādējādi ietaupīt 3500 cilvēku darba stundas un novērst nepilnības, kuras valstij būtu izmaksājušas ap 150 000 eiro. Pateicoties efektīvai sadarbībai ar būvuzņēmēju un BIM tehnoloģiju pielietošanai ēka tika nodota ekspluatācijā četrus mēnešus pirms noteiktā termiņa un ēkā no Jaunā gada sākuma jau mājo deviņas LR prokuratūras struktūrvienības. Ja savulaik, uzsākot Okupācijas muzeja vēsturiskās ēkas pārbūves projektēšanu, būtu bijusi iespēja izmantot šodienas digitālās priekšrocības, kuru pieejamība un pārliecība par to pielietojumu un ieguldījumu atmaksu tika rasta vien pāris gadus vēlāk, daudzus posmus muzeja ēkas pārbūvē izdotos veikt vēl efektīvāk.

Ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir zelta vērti un sniedz ātru ieguldījumu atmaksu

Tehnoloģiju iespējas aug strauji. VNĪ lielākajos būvniecības projektos izmanto virtuālo realitāti, piedāvājot izstaigāt, piemēram, Jaunā Rīgas teātra nākotnes telpas vai iespēju ielūkoties Rīgas pils Kastelas daļā pēc tās atjaunošanas, kuru plānots pabeigt 2024. gadā. Virtuālā realitāte un papildinātā realitāte  būvuzņēmējiem, dizaineriem, ēkas iemītniekiem un sabiedrībai vēl pirms būvniecības sākuma sniedz ieskatu, kāda  izskatīsies pabeigtā ēka. Ar vērienīgāko VNĪ projektu iecerēm sabiedrību šādi iepazīstināsim arī turpmāk.

Tehnoloģisko iespēju būvniecībā un ēku pārvaldībā ir daudz, mūsdienās būvlaukumos izmanto visdažādākās modernās tehnoloģijas - faktiskās situācijas fiksēšanai un īpašumu vizuālajiem materiāliem izmantojam dronus. Objektu uzraudzībā izmantojam būvniecības procesa vadības programmu Fieldwire, kas ļauj būtiski ietaupīt laiku, risinot operatīvos būvdarbu jautājumus, kā piemēram, defektu konstatēšana, novēršana, rasējumu izskatīšana, foto fiksācijas u.tml. Objektos, kur ir blīva apkārtējā apbūve, kā piemēram, Jaunā Rīgas teātra būvniecībā lietojam attālinātās vibrācijas monitoringa sistēmas un ēku svēršanās un sēšanās sensorus, kas darbojas tiešsaistē un nekavējoties informē būvniecības dalībniekus par jebkurām novirzēm.

Mūsdienās, rūpējoties par drošību un veselību būvlaukumos būvstrādnieki specifiskos gadījumos var lietot valkājamas viedierīces, piemēram, apsildāmas jakas vai dzesējošas vestes, kas ļauj strādāt ekstrēmās temperatūrās. Mūsu eksperti seko līdzi tehnoloģiju iespējām, eksperimentē un veic investīcijas uzlabojumos. Tas nodrošina ieguldījumu atmaksu ilgtermiņā. Piemēram, turpmāk lietosim lāzerskeneri, kura iegāde veikta pašu uzņēmumā. Ņemot vērā esošās lāzerskenēšanas pakalpojumu izmaksas tirgū, prognozējams, ka ieguldījumi tehnoloģijās atmaksāsies īsā laika periodā – 50 lāzerskenēšanas dienās, tas ir, veicot lāzerskenēšanas darbus vidēji 4 –6 ēkās. 

Lai būvniecības digitalizācija noritētu ātrāk, svarīga ir degsme mācīties un paaudžu zināšanu apmaiņa

Būvniecības digitalizācija pieprasa speciālistus, kuri ir gatavi ar šīm tehnoloģijām strādāt. Digitāli viedi  projektētāji, arhitekti, inženieri, projektu vadītāji un būvuzraugi šobrīd ir liels izaicinājums izglītības nozarei. Liela nozīme ir katra paša vēlmei apgūt jauno, testēt, eksperimentēt un dalīties pieredzē ar citiem. VNĪ komandā “mācīšanās kultūra” ir prioritāra - savā komandā pulcējam jaunos speciālistus, kuri ar tehnoloģijām ir uz “Tu”. Piemērs ir BIM ekspertu grupa,  kura apvieno spēcīgus tehnoloģiju entuziastus un pārrauga BIM efektīvu izmantošanu projektos un  nākotnē – arī ēku pārvaldībā. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un SIA “Latvijas valsts standarts” esam kļuvuši par valsts pionieriem – izstrādājam BIM vadlīnijas lietošanai būvniecības pasūtījumos, kā arī aktīvi dalāmies savās zināšanās arī ar citiem publiskajiem pasūtītājiem, piedalāmies un organizējam seminārus gan publiskajam, gan privātajam sektoram. 2020. gada nogalē parakstījām sadarbības ar memorandu ar Rīgas tehnisko universitāti, uzsākot abām pusēm vērīgu zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī inovāciju radīšanas praksi.

Esam apņēmušies būvēt lepnumam un pārvaldīt godam Latvijas valstij piederošos īpašumus, tai skaitā atjaunot valstij nozīmīgu kultūras mantojumu – muzejus, administratīvās ēkas, kā arī rūpēties par infrastruktūras objektiem, kursu skaits sniedzas simtos. Bez digitālajām tehnoloģijām valsts ēku pārvaldība nākotnē nebūs iespējama vai būs ļoti dārga. Uz nākotni raugāmies pozitīvi – esmu pārliecināts, ka apvienojot speciālistu entuziasmu, enerģiju un zināšanas jaunajās tehnoloģijās un profesionāļu pieredzi, spēsim arvien gudrāk un efektīvāk veikt būvprojektu plānošanu un organizāciju, tas nozīmē ilgtspējīgu nacionālās nozīmes objektu būvniecību un valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu sabiedrības interesēs.