VNĪ: Uzsākts jauns projekts robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" modernizācijai

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas‑Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku. Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, veidojot mūsdienīgu darba vidi robežsargiem un ērtu robežšķērsotājiem, savukārt autobusu pasažieru  pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju,  kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Par RŠV "Grebņeva" Malnavas pagasta, Kārsavas novadā modernizāciju 2020. gada nogalē noslēgts sadarbības līgums ar LR Iekšlietu ministrijas Informācijas Centru, kas īsteno Iekšējās drošības fonda projektu “Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ETIAS ieviešana” (Nr. IC/IDF/2020/6). Būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam.

 “Latvija, līdz ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, šobrīd ļoti aktīvi strādā pie vairākiem robežkontroles un robežšķērsošanas modernizācijas pasākumiem, kuru ieviešanu paredz jaunās Eiropas Savienības regulas. Kopā ar pārējām ES dalībvalstīm mēs modernizējam ne tikai informācijas sistēmas datu apmaiņai nacionālajā un starptautiskajā līmenī, bet veicam arī būtiskus pārbūves un aprīkojuma iegādes pasākumus pašos robežkontroles punktos, lai efektivizētu un padarītu raitāku ne tikai robežšķērsotāju plūsmu, bet būtiski uzlabotu arī robežsargu darba apstākļus. Pirmie ieguvumi robežšķērsotājiem būs sagaidāmi jau šī gada beigās, kad Latvija kopā ar pārējām dalībvalstīm vienoti ieviesīs jaunus tehnoloģiskos datu apmaiņas risinājumus un pakāpeniski tiks pabeigti arī pārbūves un aprīkošanas darbi robežšķērsošanas punktos, ” atklāj Līga Lapiņa, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšniece.

Kopējais RŠV “Grebņeva” modernizācijas projekta finansējums 1 190 000 eiro, finansējuma avots – valsts budžeta dotācija. Iepriekš robežššķērsošaanas vietas pamatinfrastruktūras izbūve veikta deviņdesmito gadu beigās un kontroles ēku telpu plānojums neatbilst mūsdienu kontroles prasībām un esošajai satiksmes plūsmas intensitātei.

Šobrīd VNĪ būvniecības stadijā atrodas arī infrastruktūras uzlabošana RŠV “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”. Šo projektu rezultātā līdz 2022. gada sākumam robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.