VNĪ: gada laikā stiprināta būvuzņēmēju uzraudzība, veiktas 137 pārbaudes objektos

Lai uzlabotu darba drošības kultūru būvniecībā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pēdējā gada laikā būtiski stiprinājusi uzņēmuma iekšējo kapacitāti un kompetenci darba drošības uzraudzībā. Veikti darbiniekus izglītojoši pasākumi un 137 pārbaudes objektos, nepieļaujot atlaides darba drošības jomā. Izveidota darba grupa, kura strādā pie konkrētām labās prakses iniciatīvām un to ieviešanas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Būvniecība no darba aizsardzības viedokļa ir bīstamākā no nozarēm ar vislielāko negadījumu risku. Pēc Eiropas Darba Drošības un Veselības aizsardzības aģentūras datiem Eiropas Savienībā katru gadu negadījumos būvniecībā bojā iet vairāk kā 1300 cilvēku. Visā pasaulē būvstrādnieki gūst traumas darba vietās 2 -3 reizes biežāk kā citu profesiju pārstāvji. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas publiski pausto, darba drošības pārkāpumi būvprojektos Latvijā ir regulāra parādība – trešdaļa gadījumu fiksēta tieši būvniecības nozarē, un tieši šī nozare ir līderis smagu un letālu traumu ziņā. Šogad situācija ir uzlabojusies – konstatēts uz pusi mazāk darba drošības pārkāpumu, kā  arī daudz mazāk šogad arī letālo gadījumu. Pērn būvniecībā gāja bojā desmit cilvēki, bet šogad inspekcija izmeklējusi vienu letālu gadījumu. Par darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanu būvlaukumos ir atbildīgi gan būvuzņēmēji, gan projektu vadītāji, gan pasūtītāji, gan paši strādnieki, izvēloties pielietot nepieciešamos drošības līdzekļus vai nē.

“VNĪ stiprinājusi drošības aspektu, sadarbību ar atbilstošajām institūcijām, pilnveidojot prasību un kontroles sistēmu, vairāk nekā to  šobrīd prasa spēkā esošais likums. Kapitālsabiedrība gada laikā veikusi 137 pārbaudes objektos, kuru rezultātā atklāti dažādi pārkāpumi, kurus būvniekiem uzdots novērst, tomēr joprojām nereti novērojam virkni tādu būtisku pārkāpumu kā darbs augstumā bez pretkritienu sistēmām, nepilnīga darba aizsardzības dokumentācija, trūkstoši individuālie aizsardzības līdzekļi būvstrādniekiem un citi. Mēdz būt, ka dokumentos visi kārtībā -  ir nepieciešamās sistēmas, ekipējums, apmācīti darbinieki, bet sistemātiski tiek fiksēti arvien jauni pārkāpumi. Mēs kā lielākie būvdarbu pasūtītāji publiskajā sektorā redzam, ka darba aizsardzības jautājums būvniecības nozarē ir jāstiprina, tādēļ jūtamies līdzatbildīgi. Ciešā sadarbībā ar nevalstiskā sektora organizācijām un uzņēmējiem izstrādājam konkrētus risinājumus darba drošības kultūras uzlabošanai,” norāda Renārs Griškevičs. Kopš 2020. gada sākuma apsekoti vidēji 15 objekti mēnesī, sastādīti 92 pārbaudes akti, 5 gadījumos lemts par sodu piemērošanu.

VNĪ turpina pastiprināti uzraudzīt darba drošības principu ievērošanu savā pārvaldībā esošajos objektos, nepieļaujot atlaides darba drošības jomā. VNĪ iekšējie darba aizsardzības speciālisti būvniecības jomā veic pastiprinātas pārbaudes darba aizsardzības prasību ievērošanā VNĪ objektos. Tāpat uzņēmums ir stiprinājis iekšējo kompetenci un kapacitāti darba drošības uzraudzībā, veicis darbiniekus un būvuzņēmējus izglītojošus pasākumus, tai skaitā sadarbībā ar Valsts darba inspekciju. Būtiski uzlabota VNĪ iekšējo kārtība darba aizsardzības prasību ievērošana visos VNĪ attīstības projektu īstenošanas posmos.

“Veiktās būtiskās izmaiņas drošības prasībās gan VNĪ būvobjektos, gan uzņēmuma iekšējos procesos jau nes rezultātus. Izveidota reāli strādājoša darba drošības uzraudzības sistēma,  pilnveidoti līgumu nosacījumi ar būvuzņēmējiem, kas papildina drošības prasību ievērošanu būvobjektos un pārkāpumu gadījumā ietver skaidras soda sankcijas. Mūsu mērķis ir no pasūtītāja puses izdarīt maksimāli iespējamo, lai būvniecības procesā iesaistītie var savus pienākumus veikt drošos apstākļos un nepieļautu drošības pārkāpumu iespējas nākotnē,” norāda R. Griškevičs.

Būvdarbu pasūtītājiem ir ierobežotas iespējas ietekmēt atsevišķus būvnieku lēmumus un kontrolēt to godaprātu. Piemēram, pasūtītājam nav rīku, lai pārliecinātos, piemēram, par to, ka objektā strādājošie cilvēki ir nodarbināti likumā paredzētajā kārtībā. Neskatoties uz to, ka “Publisko iepirkumu likums” neparedz apakšuzņēmēju saskaņošanu, ja apakšuzņēmēju veicamo darbu apjoms ir mazāks par 10% no kopējā darbu apjoma, VNĪ kā labo praksi ieviesis prasību par visu apakšuzņēmēju saskaņošanu ar VNĪ.

 

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvdarbu veicējiem ir pienākums organizēt darba aizsardzības prasību ievērošanu. VNĪ ieskatā nepieciešams ieviest obligātus drošības auditus piegādātājiem, informatīvās kampaņas un virkni citu risinājumu. Uzņēmums pirms būvlaukuma ierīkošanas un būvdarbu uzsākšanas organizē ģenerāluzņēmējam un apakšuzņēmējiem semināru par prasībām darba aizsardzības jomā, stāstot arī par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Papildus VNĪ objektu būvlaukumos izvietojis informatīvo kampaņu - vizuālus materiālus par darba drošības prasībām.

Darba drošības jautājumu stiprināšanai nozarē nepieciešams koordinēts iniciatīvu plāns, kurš būtu izstrādājams ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, nozares atbildīgajām organizācijām, Valsts Darba inspekciju un Iepirkumu Uzraudzības biroju. Tāpat VNĪ iesaistījies Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības – Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apaļā galda diskusijās par aktuālajiem izaicinājumiem un to iespējamiem risinājumiem, iesaistot ne tikai publiskā, bet arī privātā sektora dalībniekus.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.